25247

01.06.2012. Balvos notika Latvijas bāriņtgiesu asociācijas organizētā konference
25.07.2012


Mūsu rūpes par bērniem

 

 

2012.gada 1.jūnijā, Bērnu tiesību aizsardzības dienā, Balvos notika Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas (turpmāk tekstā - Asociācija) organizētā 10.konference. Ik gadu Asociācija rīko plaša mēroga konferences, lai aktualizētu bāriņtiesām tā brīža svarīgākos jautājumus. Šīs konferences dienas kārtībā bija jautājumi un situāciju risinājumi par bērnu ārpusģimenes aprūpi. Konference notika Balvu muižā un bija plaši apmeklēta. Konferenci atklāja Asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere un Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis. Pasākumā piedalījās bāriņtiesu darbinieki no visas Latvijas, kas bija mērojuši tālu ceļu, kā arī uzaicinātie viesi, kuru ikdienas darbs cieši saistīts ar bērnu tiesību nodrošināšanu. Viesu vidū bija Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Baiba Abersone, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizsardzības speciāliste Kristīne Veispale, nodibinājuma „Centrs Valdardze” valdes priekšsēdētāja Eva Sāre-Aizsilniece, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs un citi dalībnieki. Konferences gaitā viesi demonstrēja prezentācijas un galveno uzmanību pievēršot bērnu interesēm.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Baiba Abersone informēja par ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam ārpusģimenes aprūpes jomā. Tās mērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā.

Galvenie rīcības virzieni:

    1. Ģimenes dibināšana un laulība
    2. Ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē
    3. Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai
    4. Ģimenes stabilitāte
    5. Ārpusģimenes aprūpe.

Rīcību plāns 2012.-2014. gadam:

–        Atbalsta pasākumi laulības institūta stiprināšanai

–        Paaugstināt IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu likmi, paredzot, ka tās apmērs veido 50% no minimālās mēneša darba algas, vai ieviest diferencētu IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu politiku

–        Mājokļu atbalsta politika

–        Reproduktīvā veselība

–        Pirmsskolas izglītības iespēju nodrošināšana

–        Bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstīšana

–        Atbalsts ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

–        Atbalsta pasākumi daudzbērnu ģimenēm

–        Ģimenei draudzīgs komersants

–        Vardarbību veikušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveidošana

–        Ārpusģimenes aprūpes sistēmas uzlabošana.

Ārpusģimenes aprūpē nepieciešams panākt, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas bērns ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un bērnu audzināšanu.

2012.gada 1.janvārī valstī kopumā bija 39 bērnu aprūpes iestādes, no tām 7 ir valsts sociālās aprūpes centru filiāles, kurās aprūpē bērnus, 22 pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centri, 1 ģimenes bērnu nams un 8 nevalstisko organizāciju bērnu sociālās aprūpes centri.

Nobeigumā Baiba Abersone informēja par Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2012.gadam ārpusģimenes aprūpes jomā ar šādām plānotajām aktivitātēm:

- Ģimenei pietuvinātas vides attīstīšana pašvaldībās bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē,

- Psiholoģiskās palīdzības sniegšana,

- Audžuģimeņu, viesģimeņu, adoptētāju un aizbildņu atbalsta grupas,

- Audžuģimeņu apmācība (pamata un atkārtotā),

- Palīdzības nodrošināšana bērnu iestādēm krīzes gadījumos (krīzes komanda),

- Padziļinātas izpētes 6 bērnu aprūpes iestādēs, novērtējot bērnu ar smagiem garīga rakstura traucējumiem tiesību un interešu ievērošanu,

- Sabiedrības informēšanas kampaņa „Palīdzi bērnam izaugt!”.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere sagatavotajā prezentācijā vērsa uzmanību uz katra bērna tiesībām, uz to, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Mums, bāriņtiesām, jāņem vērā, ka, lemjot par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu kādā no ārpusģimenes aprūpes veidiem, pirmkārt, jānodrošina bērnam iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Tikai tad, ja iepriekš minēto ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt, ir iespējams bērnu ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Tiesībsarga birojs sniedza pārskatāmu informāciju par situāciju Latvijā, kur 2011.gada 31.decembrī ārpusģimenes aprūpē bija 8101 (2010. - 8237) bērns, no kuriem:

* 1099 (2010. – 884)  bērniem aprūpe tika nodrošināta audžuģimenē

            (audžuģimeņu kopējais skaits ir 585);

* 5203 (2010. – 5565) bērniem aprūpe tika nodrošināta aizbildņa ģimenē

            (aizbildņu kopējais skaits ir 4390);

* 1799 (2010. – 1788) bērni atradās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Tiesībsarga birojs prezentācijas noslēgumā secināja:

  1. Bērnu ievietošanu institūcijās ietekmē nepietiekams aizbildņu un audžuģimeņu skaits.
  2. Motivāciju kļūt par aizbildni vai audžuģimeni ietekmē vairāki apstākļi:

- faktiskie izdevumi par bērna uzturēšanu ir lielāki nekā pabalsts bērna uzturam;

- atlīdzība par aizbildņa un audžuģimenes pienākumu pildīšanu nav samērīga ar veicamajiem pienākumiem;

- sociālās garantijas audžuģimenes loceklim un aizbildnim nav tādas pašas kā bērna vecākiem un adoptētājiem;

- veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;

- pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība;

- sadzīves apstākļi;

- atbalsta pakalpojumu trūkums alternatīvās aprūpes sniedzējiem;

- informācijas trūkums par audžuģimenes institūtu.

3. Bāriņtiesas lēmumu par bērna līdz 2 gadu vecumam ievietošanu institucionālajā aprūpē var ietekmēt finansiāli apsvērumi. Iespējams, jāmaina institucionālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtība, paredzot vienu finansēšanas avotu bērniem, kuriem nav fiziskās un garīgās attīstības traucējumu, neatkarīgi no viņu vecuma.

Pēc bāriņtiesu darbības pārskatu datiem 2012.gada 1.janvārī Latvijā ir aptuveni 8000 bērni, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, t.i., aizbildnībā, audžuģimenēs, SOS ciematos vai kādā no aprūpes iestādēm. Katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē, tomēr šo bērnu skaits Latvijā ir liels.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko savā prezentācijā vairāk pieskārās jautājumam par bērnu ievietošanu audžuģimenē, par audžuģimeņu skaitu Latvijā, par ģimenēm, kuras ir gatavas uzņemt bērnus un par viņiem rūpēties.

1)      Latgalē ir 85 audžuģimenes,

2)      Zemgalē ir 175 audžuģimenes,

3)      Kurzemē ir 154 audžuģimenes,

4)      Vidzemē ir 142 audžuģimenes.

Jāpiebilst, ka par audžuģimeni var kļūt ģimene (abi laulātie) vai persona, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts audžuģimenes statuss. Latvijā šobrīd ir 275 ģimenes un 281 persona, kas ieguvušas audžuģimeņu statusu.

Kāds tad ir audžuģimeņu vecāku vecums?

Latvijā 286 audžuvecāki ir vecumā no 50-59 gadiem,

302 audžuvecāki ir vecumā no 40-49 gadiem,

153 audžuvecāki ir vecumā no 30-39 gadiem,

77 audžuvecāki ir vecumā no 60-69 gadiem,

23 audžuvecāki ir vecumā no 20-29 gadiem,

5 audžuvecāki ir vecumā virs 70 gadiem.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizsardzības speciāliste Kristīne Veispale savā prezentācijā pastāstīja, ka Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai ir 15 gadu darba pieredze Latvijā. Mūsu valstī ir 2 SOS ciemati – Īslīcē un Valmierā; 2 jauniešu mājas – Jelgavā un Iecavā; kā arī 5 ģimeņu stiprināšanas projekti – Rīgā, Olainē, Bauskā, Cēsīs un Valmierā.

Kristīne Veispale pastāstīja savu redzējumu par priekšlikumiem ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai:

1.Detalizēta situācijas analīze,

2.Stratēģija un rīcības plāns,

3.Plāns un finansējuma avots nepieciešamo pakalpojumu attīstībai ārpusģimenes aprūpē,

4.Normatīvais regulējums jauniem pakalpojumiem – piemēram, definējot, kas ir ģimenes tipa aprūpes māja,

5.Finansēšanas modeļa pārskatīšana,

6.Pilotprojekts – vienas iestādes reorganizācija:

Ø      izvērtēt katra bērna izturēšanās iemeslus, iespējas piemērot citu aprūpes veidu,

Ø      izstrādāt individuālu plānu bērnu pārejai uz citu aprūpes veidu,

Ø      Izstrādāt konceptu, kādus pakalpojumus reorganizējamā iestāde turpina sniegt

Ø      darbinieku izvērtēšana un  pārkvalifikācija atbilstoši jaunajiem pakalpojumiem.

 

Nodibinājuma „Centrs Valdardze” atbalsta joma – bērnu aprūpe ģimeniskā vidē

 

Esošā situācija

Nepieciešamā rīcība

 

 

Psiholoģiskās palīdzības sniegšana adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā (ja ir bāriņtiesas vai sociālā dienesta atzinums par nepieciešamību), bez vecāku gādības palikušiem bērniem (arī pēc pilngadības sasniegšanas) un atzinumu sniegšana bāriņtiesām, kā arī potenciālo jauno audžuģimeņu apmācība

 

 

Finansējums – 71 000 LVL

Ø      Jāizvērtē un jāpilnveido atbalsta  un uzraudzības sistēma aizbildņiem un audžuģimenēm

 

Ø      Jānodrošina savlaicīga speciālistu pieejamība, attīstot atbalsta pakalpojumu tīklu

 

Ø      Jāpilnveido apmācību sistēma, aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem

 

Ø      Jāturpina attīstīt pašpalīdzības grupas un jāatbalsta mentoru ģimeņu attīstība – atbalsts no pieredzi uzkrājušām ģimenēm

 

Pasākumi, kas veicami Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai sadarbībā ar bāriņtiesām:

  • Izglītot un informēt sabiedrību, apmainīties ar pieredzi profesionāļu vidū.
  • Veidot diskusijas pašvaldībās, skaidrojot nepieciešamību pārmaiņām un dodot ierosinājumus, kā uzlabot pieejamos pakalpojumus; ja tādas iespējas nav, sadarboties ar citām pašvaldībām un NVO.
  • Ja bērns ir valsts sociālās aprūpes centrā, aktīvi meklēt piemērotu aizbildni vai audžuģimeni.

Nobeigumā Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizsardzības speciāliste Kristīne Veispale secināja:

1) Jāņem vērā pētījumi par institucionālās aprūpes ietekmi uz bērna attīstību agrīnajā periodā un jāveido sistēma, kas nodrošina efektīvu bērnu aizsardzību un atbilstošu aprūpi ģimeniskā vidē.

2) Valsts un pašvaldību līmenī jāiegulda papildus darbs un līdzekļi, stiprinot preventīvo darbu ar ģimenēm un bērniem un pilnveidojot atbalsta sistēmu ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par bērniem.

Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijai ir izveidota mājas lapa barintiesuasociacija.lv, kur ikviens iedzīvotājs, kā arī bāriņtiesas darbinieki var ielūkoties, lai iepazītos ar jaunumiem un normatīvajiem aktiem, dalītos pieredzē vai uzdotu kolēģiem savu jautājumu bāriņtiesu darbības jomā. Par augstāk minēto mājas lapu informāciju sniedza Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Kolēģi dalījās savā pieredzē un apsprieda konstatētās problēmas un risinājumus jautājumā par audžuģimeņu kvalitāti un kvantitāti Latvijā. Diskusijā piedalījās Gulbenes novada audžuģimenes pārstāve Daiga Kusiņa. Izskanēja viņas domas par šo misiju, par mīlestību pret bērniem un bērnu tālāko likteni. Viņa veltīja laba vēlējumus bāriņtiesām, kuras ikdienā redz šis smagās situācijas ar bērniem ģimenēs, vecākus alkoholiķus un pamestus bērnus.

Šo Asociācijas 10.konferenci desmito gadu pēc kārtas noorganizēja Asociācijas priekšsēdētāja Baiba Meldere. Konferences noslēgumā viņa veltīja pateicības vārdus Asociācijas valdes locekļiem un citiem atbalstītājiem. Arī mēs, lielā Latvijas bāriņtiesu darbinieku saime, vēlamies viņai teikt lielu paldies par ieguldīto darbu un neatlaidību, veicot šo misiju.

Tikšanās laikā dalībnieki novērtēja kolēģu vienotību un savstarpējo atbalstu. Lielu paldies vēlamies teikt cilvēkiem, kas noorganizēja tik vērienīgu pasākumu un tiem, kas atrada iespēju piedalīties.

Esmu pārliecināta, ka lasītāji piekritīs Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizsardzības speciālistes Kristīnes Veispales prezentācijas noslēgumā teiktajam – uz visiem cilvēkiem un speciālistiem, kas rūpējas par bērnu turpmāko likteni, ir attiecināmi SOS Bērnu ciematu izveidotāja, austrieša Hermaņa Gmeinera vārdi: „Ir viegli darīt darbu, ja visi palīdz”.

 

Ķekavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Sarma Trumpekoja


Ielādēju


      Atpakaļ