ADOPCIJA

Adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušajiem bērniem stabilu un harmonisku dzīves vidi ģimenē.
Adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Laulātie adoptē bērnu kopīgi.

Kā adoptēt?

1. Persona, kura vēlas adoptēt, dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:

  • pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves aprakstu;
  • izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

2. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa:

  • pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:
  • izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
  • noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
  • nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.

3. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem.

4. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu.

5. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības saņemt:

  • uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, kuru adoptētājam izmaksā bērna ārpusģimenes aprūpes iestāde atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē;
  • atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, kuru Labklājības ministrija piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs nav nodarbināts vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai ir nodarbināts ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Atlīdzības apmērs ir Ls 35/mēnesī neatkarīgi no aprūpē nodoto bērnu skaita.

6. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības un aprūpes beigās pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir bērna interesēs un pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Ja bāriņtiesa noskaidro, ka adopcija nav bērna interesēs, tad aprūpe adoptētāju ģimenē tiek pārtraukta.

7. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par adopciju, kuru piešķir Labklājības ministrija. Atlīdzības apmērs ir Ls 1000 par katru adoptēto bērnu, kurš ir atradies ārpusģimenes aprūpē. Pabalsts un atlīdzības nepienākas adoptētājiem, kuri dzīvo Latvijā, bet viņiem nav pastāvīgas uzturēšanās atļauja, kā arī adoptētājiem, kuri dzīvo ārvalstīs. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Turpmāk adoptētājs saņem visus valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem.

Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa 2 gadus pēc adopcijas apstiprināšanas regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.

JA ADOPTĒ OTRA LAULĀTĀ BĒRNU
Saskaņā ar Civillikuma 163.pantu, adoptējot sava laulātā bērnu, adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam un vismaz sešpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Persona - otrs laulātais, kura vēlas adoptēt, savas dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:

  • pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves aprakstu;
  • izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt:

  • izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves aprakstu;
  • izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Ja adoptētājs ir viens no laulātajiem un otrs laulātais ir atzīts par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu), tad papildus minētajiem dokumentiem bāriņtiesā iesniedz tiesas sprieduma izrakstu vai noraksta kopiju (uzrādot oriģinālu) par otra laulātā atzīšanu par rīcības nespējīgu vai pazudušu.

Adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

  • otrs vecāks ir miris;

  • otra vecāka dzīvesvieta nav zināma;

  • otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 169.panta trešo daļu, ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.

Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa:

  • pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:
  • izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
  • noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
  • nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.

Pēc minēto darbību veikšanas bāriņtiesa pieņems lēmumu, vai adopcija ir bērna interesēs.
Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.
Divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa veic novērtēšanu par bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.

Ar adopcijas procesu saistītās tiesiskās attiecības Latvijas Republikā reglamentē Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk tekstā – Civillikums) 162.-176.pants un Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumi Nr. 111 „Adopcijas kārtība” (turpmāk tekstā – noteikumi), Bāriņtiesu likuma 34.pants, 57.pants.

PAR ADOPCIJU NO AIZBILDNĪBAS

Persona, kura vēlas adoptēt aizbildnībā esošo bērnu, savas dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:

  • pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves aprakstu;
  • izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa:

  • pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:
  • izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
  • noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
  • nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.

Gadījumos, kad aizbildnis vēlas adoptēt savu aizbilstamo, tad bāriņtiesa aizbildni atlaiž no aizbildņa pienākumu veikšanas un bērnam ieceļ citu aizbildni, saskaņā ar Civillikuma 167.pantu aizbildnis nevar adoptēt savu aizbilstamo, kamēr viņš nav nodevis attiecīgo norēķinu un nav atlaists no aizbildnības.
Pēc minēto darbību veikšanas bāriņtiesa pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija bijušā aizbildņa ģimenē ir bērna interesēs.

Adopciju apstiprina tiesa.
Kad spriedums par adopcijas apstiprināšanu stājies likumīgā spēkā, aizbildnis par to nekavējoties informē bāriņtiesu, kura bērnam dibinājusi aizbildnību un iecēlusi aizbildni, un iesniedz aizbilstamā adoptētājiem sniegto norēķinu, lai bāriņtiesa varētu risināt jautājumu par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas.
Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par adopciju, kuru piešķir ministrija. Atlīdzības apmērs ir Ls 1000 par katru adoptēto bērnu, kurš ir atradies ārpusģimenes aprūpē. Turpmāk adoptētājs saņem visus valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem.
Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.
Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa 2 gadus pēc adopcijas apstiprināšanas regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.

PAR ĀRVALSTNIEKU ADOPCIJAS IESPĒJĀM LATVIJĀ
Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

Ārvalsts adoptētāji, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas var adoptēt:

  • otra laulātā bērnu;
  • bērnu no aizbildņa ģimenes, ja adoptē adoptējamā radinieki;
  • bērnu, kas atrodas audžu ģimenē vai audzināšanas iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Lai ģimene varētu uzsākt adopcijas procesu Latvijā, Labklājības ministrijā (turpmāk tekstā - ministrija) adoptētājs iesniedz:

  • pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves aprakstu;
  • izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir;
  • izziņu par personas kriminālsodāmību.

Visi dokumenti iesniedzami divos eksemplāros, pievienojot to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju „Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu”. Ministrija izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem.
Ja iesniegtie dokumenti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ārvalsts adoptētājs ministrijā saņem informāciju par adoptējamiem bērniem. Ja adoptētājs ir izvēlējies bērnu, ministrija izsniedz ārvalstu adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu iepazīties personīgi ar bērnu.

Ārvalstu adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, pamatojoties uz norīkojumu, nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību un pagaidu uzturēšanās vietu Latvijā. Aprūpes termiņa beigās bāriņtiesa sagatavo atzinumu par to, vai adopcija ārvalstu adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs un pieņem atbilstošu lēmumu.

Ārvalstu adoptētājs var lūgt bāriņtiesu pagarināt aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

Labklājības ministrs triju dienu laikā pēc bāriņtiesas lēmuma saņemšanas izsniedz juridiski pamatotu adopcijas atļauju vai motivētu atteikumu. Izsniedzot adopcijas atļauju ārvalstu adoptētāji tiek informēti par pienākumu divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā reizi gadā iesniegt ministrijā attiecīgās valsts kompetentas institūcijas sagatavotu ziņojumu par bērna dzīves apstākļiem ģimenē.

Labklājības ministra izsniegto atļauju kopā ar pārējiem adopcijas dokumentiem iesniedz tiesā.

Adopcijas lietu piekritība

Ja bērnu adoptē Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta adoptētāja dzīvesvieta, lemj par:

  • personas atzīšanu par adoptētāju;

  • bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

  • pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

  • adopcijas atbilstību bērna interesēm.

Ja bērnu adoptē ārzemnieks, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojoša persona, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:

  • bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

  • pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

  • adopcijas atbilstību bērna interesēm.

Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā attiecīgais vecāks dzīvo kopā ar bērnu.