Latvijas Bāriņtiesām 15 gadu jubileja
31.01.2012


Latvijas Bāriņtiesām 15 gadu jubileja

   Šogad aprit 15 gadi, kopš atjaunotās Bāriņtiesas pilsētās, pagastos (novados) atsākušas savu darbību kā pašvaldību izveidotas aizbildnības un aizgādnības iestādes. Latvijā Bāriņtiesu darbības pārtraukums ilga 56 gadus. Katrai pilsētas, novada bāriņtiesai ir sava vēsture, stāsts un problēmas, taču par to ir salīdzinoši maz stāstīts. Šoreiz, atskatoties uz 15 darba gadiem, žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti katrā pašvaldībā aicināti intervēt darbiniekus bāriņtiesā, izzināt bāriņtiesas vēsturi, paveikto, ikdienu un plāniem.
     
   1995. gada 23.novembrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja iepriekš Saeimā apspriesto un pieņemto likumu „Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, kas noteica bāriņtiesu un pagasttiesu kompetenci, uzdevumus, funkcijas un pamatdarbības noteikumus. Šobrīd droši var apgalvot, ka Bāriņtiesa pilsētā un novadā 15 gadu laikā ir kļuvusi par būtisku bērnu tiesību aizsardzības instrumentu. Šajos gados ir uzkrāta pieredze un veikts apjomīgs darbs bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību nodrošināšanā. 15 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atskatītos tālākā un ne tik tālā pagātnē, izvērtētu sasniegto un rastu idejas bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību aizsardzības pilnveidošanai.

   2011.gada nogalē, 16.decembrī, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija Mālpils kultūras centrā rīkoja svinīgu sarīkojumu, lai bāriņtiesu asociācijas biedri kaut uz mirkli pabūtu svētku noskaņā, izjustu atzinību un novērtējumu, kas ir pelnīts šajos 15 darbības gados. Sarīkojuma laikā notika arī dokumentālās filmas’’ Daži stāsti no tūkstošiem’’ par bāriņtiesu darba būtību un misiju un to bērnu likteņiem, kam bāriņtiesa sniegusi atbalstu, pirmizrāde. Dokumentālās filmas režisors- Renārs Vimba, idejas autore un producente- asociācijas valdes priekšsēdētāja- Baiba Meldere.
    
 

Par Bāriņtiesu vēsturi

   Bērnu tiesību un interešu aizsardzība un to nodrošināšana ir katras attīstītas valsts prioritāte, jo nepilngadīgi bērni ir mūsu sabiedrības neaizsargātākā daļa, kurai nepieciešama īpaša aprūpe.

   Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vajadzēja paiet vairākiem gadiem, lai Latvijā atjaunotos bāriņtiesas – aizbildnības un aizgādnības iestādes, kam Latvijā ir sena vēsture. Lai izzinātu un izprastu Bāriņtiesu rašanos un pastāvēšanu, jāielūkojas apmēram četrus gadsimtus senā vēsturē. Latvijas bāriņu intereses aizsargāja īpašas aizbildnības un aizgādnības iestādes: laukos tās bija pagastu tiesas, bet pilsētās – bāriņtiesas. 16.gadsimta otrajā pusē bāriņtiesa bija aizbildnības un aizgādnības iestāde „ par nepilngadīgajiem bērniem, garā vājiem un sajukušajiem, klaji atzītiem izšķērdētājiem, sievietēm vispār un mājās neesošajiem, un bez vēsts nozudušajiem.”
        Pirmās instances bāriņtiesas bija:
        *pagasta tiesa – sava pagasta piederīgajiem;
        *bāriņtiesa pilsētās – pie pilsētas pierakstītiem;
        *muižnieku bāriņtiesa.
       Otrās instances bāriņtiesas bija šādas:
         *apgabala tiesas – par muižnieku un pilsētnieku bāriņtiesām;
         *zemnieku virstiesas – par pagastu tiesām.

   Augstākā pārraudzība par visām miertiesu apgabala pagastu tiesām atradās miertiesnešu sapulcē. Bāriņtiesu pirmais pienākums bija gādāt par to, lai nepilngadīgajiem bērniem, kam bija vajadzīgi aizbildņi, tādi tiktu doti, nenogaidot lūgumu no radu un citu piederīgo puses. Bāriņtiesām bija jāgādā par bāriņu mantas uzņemšanu, jāpārlūko aizbildņu un aizgādņu darbība, jāizlabo atklātās nekārtības, zaudējumi bāriņiem, kuri cēlušies aizbildņa vainas dēļ, jāatlīdzina no viņu mantas, un, ja bāriņtiesa nebija aizkavējusi nokavēšanos un pretlikumības, tad bāriņtiesai pašai vajadzēja bāriņiem samaksāt zaudējumus. 
   Bāriņtiesas darbu veikušas arī periodā no 1919.gada līdz Latvijas inkorporācijai Padomju Savienībā. Bāriņtiesu funkcijas bērnu un rīcībnespējīgo personu tiesību nodrošināšanā tika veiktas arī Latvijai esot Padomju Savienības sastāvā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas kādu laiku darbojās padomju aizbildnības un aizgādnības iestādes. 1993.gada 1.septembrī spēkā stājās atjaunotais Latvijas  Republikas 1937.gada  Civillikums, kas kā aizbildnības un aizgādnības iestādes atkal paredzēja  bāriņtiesas un pagasttiesas.
   No 1996.gada līdz mūsdienām Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, un to galvenais uzdevums ir bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzība. Bāriņtiesas sastāvu ievēl attiecīgā pašvaldības dome. Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem. 15 darbības  gados vairākkārt ir veikti grozījumi bāriņtiesām saistošajos tiesību aktos: likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, Ministru kabineta 1996. gada 23.marta noteikumos „Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi” un citos, kas liecina, ka bāriņtiesas kompetence un funkcijas nepārtraukti mainās un palielinās. Ar 2010. gada 1.janvāri Bāriņtiesu uzraudzību un metodisko palīdzību veic Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas ir Labklājības ministra pārraudzībā esošā tiešās pārvaldes iestāde. Tieslietu ministrija sniedz metodisko palīdzību Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā, Labklājības ministrija - adopcijas lietās. Lai profesionāli un precīzi bāriņtiesas realizētu šīs tiesību normas ikdienā, regulāri Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija organizē darba grupas, seminārus, apmācības. Bāriņtiesas tiek pieaicinātas ministriju, Tiesībsarga, u. c. izstrādāto likumprojektu apspriešanā, darba grupās, kā arī apmācībās un diskusijās Latvijas Pašvaldību savienībā u. c.
 

Par Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju

   Vislielāko gandarījumu un atbalstu, palīdzību bāriņtiesu darbiniekiem sniedz 2002.gadā dibinātā Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija (turpmāk – LBDA), kuras valdes priekšsēdētāja no pirmās dibināšanas dienas ir Baiba Meldere – Saulkrastu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja. Asociācijā sastāv 90 pilsētu un novadu bāriņtiesas, aptverot visu Latviju. Asociācija strādā 9 valdes locekļu sastāvā, konsultējoties ar kolēģiem- ekspertiem. Asociācijai ir sava mājas lapa-www.barintiesuasociacija.lv
   LBDA sekmē bāriņtiesu darbinieku profesionālo izaugsmi, aizstāv bāriņtiesu darbinieku darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses. LBDA apspriež normatīvo aktu projektus, sadarbojas ar ministrijām, citām sabiedriskajām organizācijām Latvijā un ārvalstīs, kuru darbības mērķis ir bērnu tiesību aizsardzība.
   LBDA organizē ikgadējās konferences, vasaras nometnes, lekcijas, seminārus un cita veida apmācību, organizējot pieredzes apmaiņas braucienus, publicējot informatīvus materiālus un izdodot bukletus, izmanto radio, presi un citus masu medijus, kuri sekmē un ir ieinteresēti bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanā.

   Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija ir kā liela ģimene - māja, kurā dzīvo daudz bāriņtiesas. Tā ir stipra, krietna un atbalstoša ģimene.
           

Informāciju sadarbībā ar Latvijas Bāriņtiesu Darbinieku asociāciju
sagatavoja Valmieras pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļa

 




      Atpakaļ