Kā rīkoties, ja viens no vecākiem liedz otram vecākam tikties ar bērnu?

Atbilde:

Civillikuma 177.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, tas nozīmē, ka vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Saskaņā ar Civillikuma 178.pantu un 178.1panta pirmo daļu kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi, bet, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, savukārt ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, tomēr jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 181.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Minētā panta otrā daļa paredz, ka katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns dzīvo šķirts no viena vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Civillikuma 181.panta ceturtā daļa paredz, ka vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas, ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas var negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 182.panta pirmo daļu strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa izprasot bāriņtiesas atzinumu. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Ņemot vērā minēto, ja bērns dzīvo pie mātes, bērna māte īsteno bērna ikdienas aizgādību, savukārt tēvam ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu, turklāt abiem vecākiem ir vienādas tiesības un pienākumi saskarsmē ar bērnu, un bērna tēvam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums uzturēt kontaktu ar bērnu. Bērnam pašam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem, un šo tiesību kavēšanu no mātes puses var viennozīmīgi uzskatīt par bērna tiesību pārkāpumu.

Par kārtību, kādā tēvs izmanto saskarsmes tiesību (par tikšanās ilgumu, vietu, citu personu klātbūtni tikšanās reizēs un citiem jautājumiem), vecākiem ir jāvienojas. Ja bērna vecāki nevar vienoties par saskarsmes ar bērnu tiesības izmantošanas kārtību, viņiem ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.2panta otro daļu sniegt prasību tiesā par saskarsmes tiesības ar bērnu izmantošanas kārtības noteikšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.³panta pirmo daļu prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.