Par dokumentālo filmu, kas tapusi par bāriņtiesām
31.01.2012


                     Dokumentālās filmas  „Daži stāsti no tūkstošiem...” pirmizrāde bāriņtiesu svētku pasākumā Mālpilī


             Ir pagājuši 15 gadi mūsu grūtajā, nenovērtējamā un aicinājuma piepildītajā darbā, diemžēl sabiedrībā valdošie stereotipi ir darījuši savu, nebūt neierindojot bāriņtiesu darbiniekus to iestāžu sarakstā, kuri saņem pozitīvu vērtējumu. Gandrīz katru nedēļu masu mēdijos parādās ziņa, kas skar bāriņtiesu rīcību un darbību, un galvenais- vainīgais atrasts, kurš kaut ko laikā nav pamanījis, novērsis, rīkojies vai pieņēmis ne tādu, sabiedrībai tīkamu lēmumu.
            Nekas jau dzīvē nenotiek nejauši. Liktenīga bija satikšanās ar jauno, radošo režisoru Renāru Vimbu-kurš studējis kinooperatora mākslu Latvijas Kultūras  akadēmijā. Paralēli mācījies filmu režiju Baltijas Filmu un Mediju skolā Tallinā. Pirms tam studējis sociālās zinātnes Latvijas Universitātē, apguvis vizuālās mākslas pamatus un keramiku Fjordane tautas augstskolā Norvēģijā.
          Režisors jūt tēlu, situāciju, problēmu, par ko liecina jau viņa iepriekš uzņemtās sociāla rakstura dokumentālās filmas „Man patīk kas rītā būs” un ‘’Mūžīgie bērni”, tās ir filmas, kas aicina domāt, vērtēt un pievērst uzmanību apkārtējai realitātei.
          Jau kādu laiku dzīvoju ar ideju, ka vajadzētu uzņemt filmu par mūsu darbu, domām, vērojumiem un tiem labajiem, pozitīvajiem stāstiem, kas dod gandarījumu un ticību rīt atkal sākt visu no jauna. Šķiet, ka izdevās ! Pateicoties kolēģu nesavtīgam darbam filmas finanšu piesaistes procesā un vairāk kā 40 pašvaldību atbalstam, filmas radošā komanda- režisors Renārs Vimba, operators- Kārlis Kumsārs, skaņu režisors-Andrejs Trainovskis, idejas autore un producente- Baiba Meldere, varējām realizēt ideju, parādot bāriņtiesu darbu tās saknē un būtībā.

           Pēc filmas pirmizrādes- kolēģu pārdomas un viedokļi:

Filma lika aizdomāties par mūsu lēmumu svarīgumu, to, cik ļoti no pieņemtā lēmuma atkarīgs bērna turpmākais liktenis.
Nebiju iedziļinājusies mūsu audžuģimenes dzīves ikdienā, viņu dienas kārtībā un savstarpējās lomās – tajā, cik ļoti ģimenē tiek apspriesta katra saikne ar bāriņtiesu un spriests par nākotni, iespējām.
Īpaši mani iespaidoja filmas uzņemšanas process, saruna pēc filmēšanas ar audžuģimeni un pēc tam “sausais atlikums”- filmā redzētais. Bija ļoti interesanti un vērtīgi.
                                                                          /Maruta Pirro, Salacgrīvas bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Filma ir ļoti svarīga, jo ir pirmā un vienīgā filma (pat materiāls) par bāriņtiesas darbu.
Pavisam citi bērnu viedokļi par dzīvi, kā to sagaida sabiedrība, jo sabiedrības stereotipi par bērniem bez vecākiem ir neatbilstoši.
Vienīgais materiāls, kur bāriņtiesu kolēģi stāsta beidzot par savām izjūtām un faktiski – dzīvi, lemjot citu (bērnu) dzīves tālāko gājumu. 
                                                                           /Aivars Krasnogolovs, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs/

Katra cilvēka dzīve, notikums, atgadījums ir vēsture. Tā ir vēstures lapa lielā dzīves grāmatā. Mēs - visi kopā un katrs atsevišķi- ar savu darbu un dzīvi veidojam vēsturi. Tieši tāpēc, tāpat kā agrāk mūsu senči mums atstāja grāmatas, lai mēs zinātu, kā bija agrāk, mums ir pienākums ko atstāt saviem mantiniekiem. Man bija tas gods piedalīties vēstures lapas aprakstā.
                                                                        /Nadīna Millere, Mārupes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Dokumentālā filma atspoguļoja vispatiesākās cilvēciskās īpašības. Bailes, trauksme, atbildība, ilgas pēc ģimenes, mātes.
Audžuģimenes atspoguļoja patiesās bažas, atbildību, runāja par tām.
Visvairāk mani šajā filmā uzrunāja bērnu acis, tās pateica visu neizsakāmo sāpi un ilgas pēc mātes, īstas ģimenes.
Secinājums: valstī jādara viss iespējamais, lai stiprinātu ģimenes, sniegtu atbalstu un izglītotu tās, lai pašas varētu audzināt un mīlēt bērnus.
                                                                               /Ilze Polka, Valmieras pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Tajā bija tikai viena, pavisam neliela “kripatiņa” no mūsu ikdienas darba, un es priecājos, ka tās tomēr bija gaišākās un labākās lietas, kuras bija notikušas ar tiem bērniem, par kuriem bija stāsts.
Vai filma bija laba, interesanta? Man liekas, ka jā, jo es nepamanīju to laika sprīdi, kurā tā tika demonstrēta, jo man šķita, ka beidzās ļoti ātri, gribējās skatīties vēl un vēl...
                                                         / Ināra Lucāne, Inčukalna novada bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece /

Filmā dzirdamās kolēģu pārdomas par mūsu darbu bāriņtiesā patiesi aizkustināja līdz asarām.
Es pilnīgi piekrītu tam, ka tas nav darbs, tā ir misija. Mums ir tik liela atbildība, ka, aizejot no darba, es pasaku: “Viss. Vairs nedomāju.”
Mums ir jālemj. Mūsu priekšā ir daudzu cilvēku likteņi. Rezultātus, to pareizību redzēsim pēc vairākiem gadiem. Galvenais, gribot labu – nenodarīt pāri.”
Paldies par šo sirsnīgo, patieso filmu.
                                                                        /Tatjana Rupā, Carnikavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Skatoties filmu, aizdomājos – kas ir tas, kas tieši vienkāršajiem lauku cilvēkiem pirmajiem ļauj vai liek ieraudzīt vai saprast to, ka viņi var bērnam palīdzēt...
Kārtējo reizi sapratu, ka nav nozīme, cik tev mājās istabas, vai trepēm ir visi pakāpieni, kad pēdējo reizi esi bijusi skaistumkopšanas salonā – galvenais ir cilvēciskās attiecības, vērtības un cieņa pret otru, labestība, izpalīdzība un prasme just un mīlēt...
Pati filma man likās skumja, filozofiska un ļoti patiesa...
Vīram neko neprasīju, bet redzēju viņa acīs asaras vairākos filmas momentos, tieši tāpat kā man ...
                                                                            /Ivita Vindela, Baldones novada bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Filma man pirmo reizi lika paraudzīties uz mūsu darbu it kā no malas, saprotot, cik mūsu darbs ir atbildīgs.
Filma ir stāsts par to bērnu un rīcībnespējīgo likteņiem, kurus mēs lemjam ikdienas darbā. Darbs, kuru neviens nav spējīgs novērtēt, darbs, kurš līdzi nes milzīgu spriedzi, negulētas naktis... Patīkami, ka vienreiz šis darbs parādīts no citas puses – darbinieku nevis masu mēdiju puses, kas vienmēr cenšas rādīt tikai negatīvas situācijas, kur vienmēr vainīga bāriņtiesa...
                                                                    /Ilze Šteinberga,  Mazsalacas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Man filma šķita tuva caur to, ka ik mirklis tajā bija skaidrs un piedzīvots, jo saistīts gan ar manu darbu, gan tajā gūtajām atziņām un pārliecību.
Taču man likās, ka cilvēkiem “no malas” tajā paustais varētu nelikties tik nozīmīgs, tomēr ceru, ka arī, demonstrējot to plašākai auditorijai, tā tomēr atradīs saprotošas un atsaucīgas sirdis, jo mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, kad materiālie “labumi” pamazām zaudē savu noteicošo lomu.
                                                                                 /Ilze Barisa, Babītes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Filma ir uzdrīkstēšanās plašākai sabiedrībai parādīt ne tikai mūsu varēšanu, bet arī mūsu šaubas, mūsu meklējumus. Paldies kolēģiem!
                                                               /Inita Jansone, Priekuļu novada Priekuļu bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Skatoties filmu, vēlreiz guvu apliecinājumu, ka viena no manām pamatvērtībām ir mani kolēģi. Tā patiesībā ir nozīmīga manas dzīves sastāvdaļa 15 gadu garumā. Tā ir “brālība” gan profesionālajā, gan emocionālajā jomā. Mūsu kopīgie mirkļi mani stiprina, dod spēku darbam.
                                                                            /Inese Pērkone, Lizuma novada bāriņtiesas priekšsēdētāja/

Mana personīgā asociācija, refleksija, kā filmas skatītājai, bāriņtiesas priekšsēdētājai, arvien biežāk, pēc filmas noskatīšanās uzdodu sev jautājumu: “Cik lielas ir manas tiesības ietekmēt cilvēku dzīvi...?”
Mēs, bāriņtiesas, protams, darbojamies balstoties uz likumu, bērnu tiesības un intereses pārstāvot, bet mēs nezinām, kāpēc Dievs šo bērniņu ir ielicis tieši šajā ģimenē? Iejaucoties šajā Dieva plānā, mēs izmainām šī bērna likteni, izmainām ar viņu tieši vai netieši saistīto cilvēku likteņus...
Un atkal es atgriežos pie sajūtas par milzīgo atbildību bērna, cilvēka un visas cilvēces priekšā...
                                                                          /Inta Grīnberga, Limbažu pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja/


   Drīzumā filma būs pieejama katrā pašvaldībā, kas atbalstīja filmas tapšanu, kā arī Latvijas Televīzijā gaidāma filmas pirmizrāde !
   Pateicos visiem pašvaldību vadītajiem, kas ar izpratni novērtē un atbalsta bāriņtiesu darbiniekus ikdienas darbā !

                                                                                                                                                                              Baiba Meldere

 

DOKUMENTĀLĀS FILMAS “DAŽI STĀSTI NO TŪKSTOŠIEM” ATBALSTĪTĀJI


1. Rīgas pilsētas dome
2. Jēkabpils pilsētas dome
3. Valmieras pilsētas dome
4. Alojas novada dome
5. Aknīstes novada dome
6. Babītes novada dome
7. Baldones novada dome
8. Balvu novada dome
9. Carnikavas novada dome
10. Cēsu novada dome
11. Dagdas novada dome
12. Engures novada dome
13. Gulbenes novada dome
14. Inčukalna novada dome
15. Kocēnu novada dome
16. Krāslavas dovada dome
17. Krimuldas novada dome
18. Krustpils novada dome
19. Kuldīgas novada dome
20. Ķeguma novada dome
21. Ķekavas novada dome
22. Lielvārdes novada dome
23. Limbažu novada dome
24. Mālpils novada dome
25. Mazsalacas novada dome
26. Mērsraga novada dome
27. Ogres novada dome
28. Olaines novada dome
29. Ozolnieku novada dome
30. Pļaviņu novada dome
31. Salacgrīvas novada dome
32. Saldus novada dome
33. Saulkrastu novada dome
34. Siguldas novads dome
35. Skrīveru novada dome
36. Smiltenes novada dome
37. Strenču novada dome
38. Valkas novada dome
39. Ropažu novada dome
40. Mārupes novada dome
41. Jelgavas pilsētas dome
42. Sia ‘’Dimdiņi ‘’
43. Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
44. SIA “Silmalas”
45. Vija Lapiņa
46. Skaistumsalons “Līga”

     Paldies par palīdzību filmas tapšanā:

Nadīnai Millerei,
Sarmai Trumpekojai,
Inetai   Zātei,
Inesei   Ērglei,
Jānim Bogdanovam,
Jānim Melderam,
Marutas Pirro ģimenei,
Kuldīgas novada domei,
Kristiāna Dāvida pamatskolai un personīgi Jutai un Valdim Strazdiņiem,
Litenes sociālās aprūpes centram,
Īslīces SOS ciemata jauniešu mājai Iecavā,
Viesu nama “Aizvēji” saimniekiem Līgai un Armandam Vaideriem

 

Filmā piedalījās:


Gita un Haralds Sīmaņi Vestienā
Bērni: Marta un Samanta.
Aizbildne - Mairita Stauere Krimuldā ar meitu Lolitu
Bērni aizbildnībā: Pēteris, Liene Andra, Sanita.
Audžuģimene – Marija un Valērijs Grigorjevi Salacgrīvā ar bērniem Valēriju,
Serafimu, Viktoriju
Audžubērni: Līga un Kristiāna.
Zinta Litvinska, audžumeita Madara Sepa ar dēliņu Tomasu Snēpelē.

Ērika un Vasilijs Timofejevi, Anrijs Dancis Ķekavā.

Aizbildne-  Astra Balode
Bērni aizbildnībā-Madara un Monta Veckalnes

Barkavas arodvidusskolas 2.kursa audzēknis
Edgars Losbergs

Bāriņtiesu darbinieki-
Ligita Dambe, Guntis Braslis, Ilze Polka, Skaidrīte Jurevska, Vija Astaševska, Ivita Vindela, Aurika Zīvere, Sarma Trumpekoja, Daina Reizenberga, Nadīna Millere, Olita Liekniņa, Baiba Meldere, Ilze Barisa, Maruta Pirro, Iveta Kokina, Inga Dukure.

 




      Atpakaļ