82906

Rezolūcija par Labklājības ministra Jāņa Reira pausto viedokli Latvijas Radio sniegtajā intervijā 2017. gada 30. novembrī
11.12.2017



Rezolcijas par Labklājības ministra Jāņa Reira pausto viedokli Latvijas Radio sniegtajā  intervijā 2017. gada 30. novembrī

Liepājā, 2017.gada 8.decembrī

    Latvijas Bāriņtiesu asociācija ir neizpratnē par Labklājības ministra Jāņa Reira pausto viedokli intervijā Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentei 2017.gada 30.novembrī ar nosaukumu „„Sistēmas bērnus” pa dzīves ceļu ved pašvaldību bāriņtiesas” (turpmāk-intervija) un norāda sekojošo:
      Latvijas bāriņtiesas ir viena no institūcijām, kuras lemj par adopcijas jautājumiem. Liela nozīme šajā procesā ir arī Labklājības ministrijai (turpmāk-ministrija), kura ir Adopcijas reģistra turētāja un kuras kompetencē ietilpst sniegt adoptētājam informāciju par adoptējamiem bērniem un, ja adoptētājs ir izvēlējies bērnu, ministrija izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu (Ministru kabineta 11.03.2003. noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 3. un 21.punkts). Bāriņtiesas neietekmē konkrēta bērna izvēli, jo šajā adopcijas stadijā nav iesaistītas. Bāriņtiesu kompetence adopcijas procesā noteikta Bāriņtiesu likuma 34.panta pirmajā daļā, kur norādīts:
      (1) Bāriņtiesa lemj par:
            1) personas atzīšanu par adoptētāju;
            1.1) (izslēgts ar 15.06.2017. likumu);
            2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos;
            3) to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;
            4) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;
            5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;
            6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.
      Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 35.panta otrajai daļai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs, kurš atvieto savam aizbilstamajam vecākus (Civillikuma 252.pants).
Saskaņā ar Noteikumu 11.punktu adopcijas dalībnieki piekrišanu adopcijai bāriņtiesā izsaka personīgi vai arī iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.
Civillikuma 169.panta sestajā daļā noteikts, ka bērnu uz ārzemēm var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju.

Noteikumu 36.punkts noteic, ka adopciju apstiprina tiesa.

Tiesas sēdē piedalās prokurors, kura uzdevums ir uzraudzīt adopcijas procesa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam un atbilstību bērna vislabākajām interesēm.

      Visas šeit minētās tiesību normas norāda uz institūcijām, kuras atbilstoši savai kompetencei ir iesaistītas adopcijas procesā - bāriņtiesas, Labklājības ministrija un Labklājības ministrs, Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, tiesa, prokuratūra (prokurors).

Ievērojot minēto, kategoriski noraidām šādus intervijā minētos apgalvojumus:
* par to, ka adopcijas jautājumos bāriņtiesas ir galvenais „spēlētājs” (tātad atbildīga par visu procesu);
* par to, ka ministrijas ietekme uz adopcijas procesu ir minimāla (kaut gan tieši ministrijā adoptētājs izvēlas konkrētu bērnu un ārzemju adopcijas gadījumā ministrs izsniedz atļauju);
* par to, ka adoptētājiem netiek sniegta pilnvērtīga informācija par bērnu, bez foto, bez iespējas redzēt bērnu (kaut gan tieši ministrija sniedz informāciju par adoptējamiem bērniem un dod norīkojumu, lai varētu iepazīties ar bērnu);
* sociālās aprūpes centros ir bērni, kuri nav juridiski brīvi (neanalizējot konkrētus gadījumus un iemeslus);
* par to, ka bez vecāku gādības palikušie bērni „aizbrauc uz viesģimeni un ir ātri juridiski brīvi” (apgalvojums, kurš izteikts bez faktu pārbaudes un gadījumu analīzes);
* kad bērnam jāizlemj, vai viņš piekrīt adopcijai, bāriņtiesa nepilda savu funkciju un  neaizstāv bērnu (nav saprotams, vai bērns būtu jāaizstāv no adopcijas vai bērnam jāuzspiež cits viedoklis, kaut gan atbilstoši tiesību normai bērns no 12 gadu vecuma piekrišanu izsaka personīgi, tātad bez citu personu iejaukšanās).

          Tieši Labklājības ministrijas Adopcijas nodaļā ir nepieciešamā statistika par bērniem, kurus nevar adoptēt Latvijā.
Absolūti kritiski ir vērtējams Labklājības ministra paustais intervijā: „Es uzskatu, ka šajā situācijā bāriņtiesas nepilda savu funkciju un neaizstāv bērna intereses.”
Visi šie Labklājības ministra Jāņa Reira izteiktie apgalvojumi ir sabiedrību maldinoši un norāda uz to, ka valsts nevēlas uzņemties atbildību par situāciju ar „sistēmas bērniem” un meklē vainīgos, kaut gan sistēmu ir radījusi pati valsts, bet bāriņtiesas ir tikai šīs sistēmas viens no instrumentiem, kas cenšas godprātīgi izpildīt valstī pastāvošās tiesību normas, prioritāri ievērojot katra konkrēta bērna vislabākās intereses.
       Pašlaik sabiedrībai mērķtiecīgi uzspiestais viedoklis par bāriņtiesu visvarenību un totālu bezatbildību ir mīts, kurš iespējams vai noteikti kādam ir ļoti izdevīgs.
       Pieprasām Labklājības ministru Jāni Reiru pārtraukt bāriņtiesas apmelojošo kampaņu un izstrādāt konkrētu rīcības plānu deinstitucionalizācijas realizēšanai un sadarbības veicināšanai, lai nodrošinātu bez vecāku gādības palikušajiem bērniem iespēju augt ģimeniskā vidē.


Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja                                B.Meldere

Rezolūcija 




      Atpakaļ